Skolas vēsture

1929. gada rudenī Turlavas centrā tika atklāta jauna divstāvu ēka, kas būvēta īpaši kā skola. Par skolas pārzini (mūsdienu izpratnē skolas direktoru) sāk strādāt ALEKSANDRS DZIESMA (1929.-1940.). Tajā laikā skolā ir 6 klases, bet te strādā 4 skolotāji, pārzini ieskaitot (Zariņas jaunkundze, Biezā kundze, Jansons un Dziesma). Visi skolotāji dzīvoja turpat skolā. Skolas 2.stāvā bija dažas internāta istabiņas, kurās visu nedēju dzīvoja bērni no tālākām mājām. Tā kā bērnu nebija tik daudz, bija apvienotās klases (1. un 3.klase mācījās kopā pie viena skolotāja, 2.un 4.klase – pie cita, 5.un 6. klase – atkal pie cita) Šādi strādājot, bērni bija ļoti patstāvīgi, daudz strādāja paši. Mācību gads sākās tikai oktobrī, kad bija padarīti rudens darbi. Bet par biežu skolas kavēšanu vecākiem bija jāmaksā sods. Katrs rīts skolā sākās ar lūgšanu, ko vadīja skolotājs Jansons, bet skolas pārzinis A.Dziesma spēlēja ērģelītes. Ēšana un vingrošana notika vienā zālē. Skolas pusdienām produkti bija jāved vecākiem, katram bija sadalīts kad, kas un cik daudz jāatved. Daudzi bērni tai laikā uz skolu nāca koka tupelēs, bet saimnieku bērni varēja atļauties vilkt arī kurpes. Skolotāji neklausīgos sodīja, liekot visu starpbrīdi stāvēt pie tāfeles. Bērni stundās sēdēja solos pa divi, kur galds bija kopā ar krēslu. No 5.klases bija iespēja izvēlēties un mācīties krievu valodu. Mācību grāmatas bija jāpērk vecākiem, par lētāku naudu tās varēja dabūt no vecāko klašu skolēniem. Pie pārziņa bija jāpērk tinte un spalvas, reizēm to varēja dabūt arī uz parāda. Skolā bija labs koris. Turlavnieki piedalījās pat rajona dziesmu svētkos Snēpelē. Skolā tika svinēti Ziemassvētki, Lieldienas. Tad skolēni uzveda ludziņas, aicināja vietējos iedzīvotājus, pārdeva biļetes un pelnīja skolai naudu.

        No 1934. gada skolā sāka darboties mazpulku organizācija. To vadīja A.Dziesma. No skolēnu vidus tika ievēlēts priekšnieks un sekretāre. Skolas lauciņā tika audzētas saknes, dažādas garšvielas. Bija iespējams audzēt arī tīršķirnes lopus. Darbojās rokdarbu sekcijas. Rudenī notika ražas skate un vērtēšana. Bija pat meitenes, kas pašas sev pagatavoja tautas tērpu.

        Strādājot par skolas pārzini, A.Dziesma daudz domā par skolas apzaļumošanu, viņa laikā iestādīta pirmā birzīte pie skolas, bet ābeļdārzs dod ražu vel šobrīd.

        No 1940.- 1944. gadam skolu pārmaiņus viens pēc otra vada brāļi GRĪNBERGI. Jaunā valsts vara izmaina skolas dzīvi. Tiek dibināta pionieru organizācija, mainās mācību priekšmeti.

        Direktoram JĀNIM PETROVIČAM, kurš skolu vada no 1944.-1951.gadam, esot bijis iedzimts skolotāja talants. Šī direktora laikā skolā kādu brīdi tiek izvietota karaspēka daļa, ārstēti karavīri. Klases izvietojas zemnieku sētās- “Poriņos”, “Vālātos”, “Lejas-Žumpjos”. Skolotāji staigā no mājas uz māju, “tālajiem” bērniem skola izpaliek, jo grūti izstaigāt.

        Kara beigas iezīmējās ar materiālajām grūtībām, ar grāmatu, apavu, apģērbu trūkumu. Trūkst mācību grāmatas. Skolā pieaug skolēnu skaits. Strādā jau 6 skolotāji, no 1948.gada – pat septiņi. Ir 7 klases. Jaunums ir skolēnu komitejas, kuru uzdevums ir uzturēt disciplīnu, palīdzēt nesekmīgajiem, organizēt ārpusstundu nodarbības. Bērni darbojas naturālistu pulciņā (viņiem esot bijusi pat sava nozīmīte pie krūtīm), dramatiskajā un sporta pulciņā. 1948.gadā nodibinās arī Sarkanā Krusta pirmorganizācija. 1950./51.m.g. skolā izveido arī komjauniešu pirmorganizāciju. Aktīvi darbojas dramatiskais pulciņš. Kopā ar bērniem uz skatuves kāpj arī skolotāji un pat direktors. Darbojas gan skolēnu, gan vecāku komitejas. Tiek izveidota skolas sienas avīze. J.Petrovičs savā laikā atjauno nopostīto skolas birzīti.

        Lai bērniem labāk veiktos 1.klasē, uz skolu tiek aicināti arī sešgadīgie. Lai tiktu pakāpeniski no 4.-7.klasei, katru gadu ir jākārto pārbaudījumi, kuru rezultātā skolēns tiek pārcelts nākamajā klasē. Reizi nedēļā klasēs notiek politstundas. Kādu brīdi tiek ieviesta pat ikrītus rīta rosme.

        MELDERE MARIJA (1951.-1957.) ir pirmā sieviete, kura ņem Turlavas skolas vadību savās rokās. Tiek atvērtas pat vakarskolas klases, lai izglītoties iespējams būtu ikvienam. Notiek aktīva audzēkņu pulcināšana tieši uz šīm klasēm.

        Lielākais ieguvums ir tas, ka dziedāšanu kādu laiku māca skolotāja Olga Račevska.

        Direktora ARVĪDA KODOLA (1957.-1959.) laikā skola iegūst 3.stāvu.

        Tikai vienu gadu Turlavas septiņgadīgo skolu vada direktors GUNĀRS KĻAVA (1959.-1960.).

        No 1960.- 1963. gadam skolu vada EDMUNDS BAUFĀLS.

        Ilgāku laika posmu vadības grožus patur direktors VIKTORS ANTONOVIČS (1963.-1971.). Šajā laikā skolēniem daudz jāstrādā kolhoza tīrumos. Interesanti, ka kādu vasaru skolas bērniem kopā jāsavāc 60 kg ķimeņu sēklas. Skolā tiek organizētas radio pārraides. Notiek konkurss par labāko klasi. Skolotāji regulāri apmeklē savus audzēkņus mājās. 1967./68. m.g. sāk mācīt skolā sarīkojumu dejas. Pateicoties skolotājas Jonases entuziasmam, tiek sakārtota skolas bibliotēka.

        Direktora V.Antonoviča laikā notiek plaša saimnieciskā darbība – tiek strādāts pie stadiona iekārtošanas, skolā ievelk ūdensvadu (1967.), tiek nokrāsota skolas fasāde, blakus skolai uzsāk celt darbnīcas ēku, kur zēniem apgūt dažādas amata prasmes.

        No 1972.-1974. gadam skolu atkal vada sieviete – ZELMA VILNE. Viņas laika stingri tiek prasīts nesāt formas tērpus un pionieru kaklautus. Skolā tiek ierīkoti mācību kabineti. Organizē mācību priekšmetu mēnešniekus.

        Visilggadīgākais Turlavas skolas direktors ir ANDRIS LINDBERGS (1974.-1982.). Arī šajā laikā vēl joprojām tiek organizēti mācību priekšmetu mēnešnieki. Liela vērība tiek veltīta darbaudzināšanai. No jauna tiek organizēta skolēnu komiteja. Daudz tiek runāts par skolēna stāju, apģērbu, personīgo higiēnu.

        Kādu laiku vadības grožus patur arī LAUMA GRĪNVALDE (1982.-1986.). Viņas pirmais un lielākais ieguldījums ir skolas jumta salabošana. Ir epizodiskas cīņas par elektrības taupīšanu. Kā visos laikos – ar dažādam metodēm cīnās ar nesekmīgajiem. Ir pat kārtības klade katrā klasē. Jau tad izskan doma, ka bērniem slodze par lielu, bet skolā jāsāk iet no 6 gadu vecuma.Skola iegūst jaunas garderobes telpas, bet tiek prasīts valkāt maiņas apavus. Dažāds aktivitātes starpbrīžos organizē dežūrskolotāji. Labi darbojas lauksaimniecības pulciņi, rajona konkursā “Mēs – tavi saimnieki, zeme” tiek iegūta 2.vieta.

        Daļu šī laika direktores pienākumus, sekmīgi apvienojot ar mācību pārzines darbu, veic ĒRIKA JONASE.

        Tikai pāris gadus direktores grūto nastu uzņemas NORA  JERMAKA (1986.-1988.).

        Rajonā jau sen noskatīts, bet nu beidzot pierunāts, skolu sāk vadīt ilggadīgākais Turlavas skolas skolotājs ARNOLDS STRĒLNIEKS (1988.- 1992.). Skola par savu uzdevumu izvirza estētisko audzināšanu un galveno akcentu liek uz tēlotāju mākslu. Estētiskuma audzināšana izpaužas arī piektdienās, kad skolēni var nenēsāt formas tērpus. Skola pāriet uz 5 dienu darba nedēļu un 40 minūšu stundām, darbs tiek pārkārtots uz 3 semestru sistēmu. Jaunums – 8.klasi var beigt ar trim nesekmīgām atzīmēm.

        Ilgi domājis, pašās vasaras beigās skolu vadīt uzņemas MĀRIS ŠNEIDERS (1992.-1994.). Smags ir šis laiks ne tikai Turlavā, bet visā valstī. Skolas nonāk pagastu pakļautībā. Aizvien spēcīgāk uzzibsnī demokrātijas vēsmas. Viss vecais tiek iznīcināts, bet nekas jauns vietā tik ātri nerodas.

        1994.gadā Turlavas pamatskolas direktores amatā stājas INĀRA UZULĒNA. Šo gadu laikā pakāpeniski, bet mērķtiecīgi tiek veikta skolas labiekārtošana – pārmūrētas krāsnis, sakārtoti sanitārie mezgli, kapitāli remontētas klases.

        Atjaunojas mazpulku kustība. Skolā tiek svinēti gadskārtu svētki, notiek ikgadējās Miķeļdienas tirgus lustes. Gada laikā notiek konkurss starp klasēm, kura rezultātā labākā klase saņem 100 latus lielu prēmiju.

        Skola cenšas piedalīties dažādos projektos – gan skolotāji, gan skolēni. Turlavas skolas audzēkņi ne bez rezultātiem piedalās mācību priekšmetu olimpiādēs.

        Skolēnu ēdināšanu uzņemas pašvaldības uzņēmums “Turlavas Kronis”. Mainās kadri, bet tradīcijas paliek.

        Amatu apvienošanas kārtībā no 2016. gada septembra līdz 2018. gada augustam direktores pienākumu izpildītāja ir BRIGITA FREIJA

       2018. gada augustā konkursa kārtībā par skolas direktori tiek iecelta LĀSMA VEIGELTE